Ieplānot negadījumus?

Skaidrs, ka negadījumi un citi nepatīkami notikumi nav tas, ar ko mēs savā dzīvē vēlamies saskarties un kur nu vēl ieplānot. “Ieplānot negadījumus” varbūt nav īsti pareizi teikts, bet “rēķināties ar negadījumiem” gan var teikt, jo, šķiet, pasaulē nav tik naivu cilvēku, kas domātu, ka ar viņiem gan nekad, nekur, nekas ļauns neatgadīsies, jo tas ļaunais jau notiek tikai ar citiem. Lieki piebilst, ka tāds priekšstats ir aplams un iluzors. Ir jāsaprot, ka neviens no mums nav pasargāts no negaidītiem dzīves pavērsieniem. Ja tā būtu, tad tā, visticamāk, būtu utopija vai paradīze, kurā dzīvotu tikai laimīgi cilvēki. Protams, mēs nevaram paredzēt šos notikumus un nevaram tos arī novērst, taču mēs varam tiem sagatavoties jeb, pareizāk sakot, nodrošināties pret tiem, lai, tiem atgadoties, apstākļi neradītu tādus zaudējumus, kādi tie varētu būt, nerēķinoties ar tiem.

Patiesībā mēs ik uz soļa rēķināmies ar to, ka var notikt kaut kas nelāgs. Jau bērnu dienās mūs māca, ka nedrīkst spēlēties ar sērkociņiem, lai neaizdegtos mājoklis vai, ļaunākajā gadījumā, mēs paši, ka, ejot pāri ielai, ir jāpalūkojas pa kreisi un pa labi, lai mūs nenotriektu automašīna, ka ir jāģērbjas silti, lai nesaaukstētos, u.tml. Mūs visu mūžu, ja tā var teikt, biedē ar tādām vai citādām sekām, ja darīsim to vai šito, un iesaka mums preventīvus pasākumus, kā no tā izvairīties. Ejot gadiem un mums paliekot vecākiem, šo risku skaits arvien palielinās. Kā rāda pieredze, jebkuru risku realizācija rada ne vien fizisku kaitējumu veselībai vai materiālām lietām, bet arī finansiālus zaudējumus, kas nepieciešami, lai likvidētu šo risku realizācijas sekas.

Finansiālie zaudējumi nereti ir tik lieli, ka tie ievērojami ietekmē mūsu turpmākās dzīves kvalitāti, proti, mēs esam spiesti segt izdevumus, kas radušies, īstenojoties riskiem, un mums nepietiek līdzekļu citu savas dzīves vajadzību apmierināšanai, kā rezultātā krītas dzīves kvalitāte. Par negadījumu ietekmi uz veselību, ar kuru nereti nākas sadzīvot visu atlikušo mūžu, nemaz nerunāsim. Kā jau pieminēts, mēs nevaram pasargāt sevi no zaudējumiem, kas skar mūsu fizisko vai morālo veselību, bet mēs varam sevi pasargāt no finansiāliem zaudējumiem, atgadoties kaut kam nelāgam. Finansiālos zaudējumus, kas rodas dažādu veidu negadījumos, atlīdzina apdrošināšanas kompānijas uz apdrošināšanas polises pamata.

Piemēram, OCTA apdrošināšanas polise kompensē zaudējumus, tostarp ne vien materiālos zaudējumus, bet arī morālo kaitējumu, kas radies ceļu satiksmes negadījuma rezultātā. OCTA apdrošināšanas gadījumā, ja jūs esat cietušais, jūsu zaudējumus atmaksā vainīgā apdrošinātājs, bet, ja jūs esat vainīgais, cietušā zaudējumus atmaksā jūsu apdrošinātājs, nevis jūs. Savukārt KASKO apdrošināšanas polise sedz zaudējumus, kas ir nodarīti jūsu transportlīdzeklim noteiktos gadījumos. KASKO gadījumā zaudējumus sedz jūsu apdrošinātājs, nevis jūs, neatkarīgi no tā, vai jūs esat cietušais vai vainīgais. Ja jūs esat cietušais un vainīgais ir zināms, tas ir uzskatāms par OCTA gadījumu, bet, ja vainīgais nav zināms, tas ir KASKO gadījums. Ja jūs esat vainīgais un esat pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumus, KASKO atlīdzība netiek izmaksāts, bet, ja jūs esat vainīgais un neesat pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumus, KASKO kompensē radušos zaudējumus.

Atcerieties, ka neviena apdrošināšana nepasargās jūs no negadījumiem, bet tikai palīdzēs tikt galā ar finansiālajiem zaudējumiem, ko tie var radīt. Sargiet sevi un Dievs jūs sargās!